Zinātne un iedarbība
Tradīcijas satiekas ar mūsdienu fasciju pētniecību
Cupping ir tūkstošiem gadu sena vēsture – pirmie pierādījumi par terapeitisku zemspiediena pielietojumu ādā ir atrodamie jau Senajā Ēģiptē 2. tūkstošgadē p.m.ē., vēlāk metode tika pilnveidota tradicionālajā ķīniešu medicīnā un izplatīta visā pasaulē. Tas, kas toreiz radās no novērojumiem un pieredzes, mūsdienās arvien vairāk tiek izprasts, izmantojot mūsdienu fasciju pētniecības metodes: mēs arvien precīzāk saprotam, ko mehāniskais sūknis audos patiesībā izraisa – no ādas līdz dziļākām saistaudu kārtām.
Tieši šajā krustpunktā balstās mūsu pieeja: mēs apvienojam gadsimtiem krāto pieredzi par Schröpfing ar to, ko mūsdienu zinātnieki zina par fascijām, mehānoreceptoriem un audu mehāniku. Šajā lapā mēs parādām, kas no tā ir labi pamatots, kas ir ticama hipotēze – un kur pētniecība vēl ir sākuma posmā. Mums ir svarīgi, lai tu šeit vari izveidot savu paša pamatotu priekšstatu.
Sūknēšana un audu spriedze
Kad kauss tiek novietots uz ādas, zemspiediena dēļ rodas vilkmes spēks, kas raksturīgā veidā deformē ādu, zemādas tauku audus un zem tām esošo muskuļu slāni. Singapūras Nacionālās universitātes biomehāniskā modeļa pētījums (Tham et al., 2006) šo procesu precīzi izpētīja, izmantojot galīgo elementu simulāciju: tieši zem kausa malas rodas spiediena spēki, centrā un sānos – vilkmes spēki, turklāt šie spriegumi galvenokārt ierobežojas ar zonu zem kausa un samazinās, palielinoties audu dziļumam.
Praktiski interesanti: pētījums arī rāda, ka kausa izmērs un malas forma būtiski ietekmē tā iedarbību – lielāki kausi rada augstāku audu spriegumu, bet malas forma papildus ietekmē, kā spiediena un vilkmes spēki izplatās audos. Tas atbilst mūsu silikona kausu galvenajam dizaina principam: dažādi izmēri un intensitātes, lai stimulējums pielāgotos ķermeņa zonai un jutībai, nevis izmantotu vienotu risinājumu visām ādas vietām.
Griešana un pīlinga mala
Otrais, bieži nepamanītais kairinājums rodas slīdēšanas laikā. Mūsu Cupping kausiem ir smalki strukturēta, taustāmi saķerama iekšējā mala. Ja kauss – kā tas ir ierasts lielākajā daļā mūsu lietojumu – netiek tikai uzlikts, bet tiek virzīts pāri ādai, papildus vakuumam rodas arī berzes un šķērskairinājums uz ādas virsmas. Tam ir divi efekti: pirmais ir taustāms pīlinga efekts, kas maigi noņem atmirušās ādas šūnas. Otrais ir mehānisks kairinājums, kas ļoti līdzinās citai labi izpētītai metodei: Gua Sha.
Gua Sha laikā āda tiek atkārtoti skrāpēta vienā virzienā ar gludu instrumentu, lai mērķtiecīgi izraisītu nelielas, punktveida kapilāru mikrotraumas (raksturīgās "Sha" petehijas). Duisburgas-Esenes universitātes pētījums (Nielsen, Knoblauch, Dobos et al., 2007), izmantojot lāzera Doplera attēlveidošanu, parādīja, ka ādas mikrocirkulācija palielinās līdz pat četrkārtīgam līmenim un saglabājas paaugstināta līdz pat 25 minūtēm – spēcīgāk un ilgāk nekā pēc masāžas vai akupunktūras. Ievērojami: tā pati pētniecības grupa vēlākā pārskatā apzināti iekļāva Gua Sha, Cupping, masāžu un akupunktūru kā vienu kopīgu "reflektorisko terapiju" saimi ar kopīgu neirofizioloģisku skaidrojumu: kontrolēts mehānisks kairinājums uz ādas caur mehānoreceptoriem izraisa reflektorisku asinsrites pastiprināšanos (Musial, Michalsen & Dobos, 2008).
Mūsu slīdošā lietošanas tehnika ar strukturētu malu apvieno divu veidu kairinājumus vienā kustībā: klasiskā Cupping radīto sūkni un virspusējo šķērskairinājumu, kāds tiek izmantots arī Gua Sha. Mums ir svarīgi godīgi norādīt: tas ir radniecīgs darbības princips, nevis 1:1 pārvērtējums specifiskajiem Gua Sha pētījumu rezultātiem – tehnika, instruments un spiediens atšķiras no klasiskās Gua Sha lietošanas.
Fasija kā maņu orgāns
Fasijas ir daudz vairāk nekā tikai pasīvs muskuļu iepakojuma materiāls – tās ir vienas no visblīvāk ar nervu galiņiem apgādātajām ķermeņa audiem. Fasiju pētnieks Roberts Šleips savā pamatdarbā par fasiju nozīmi manuālajā terapijā (2004) apraksta četrus intrafasiju mehānoreceptoru tipus – nosauktus to atklājēju Golgi, Pacini un Ruffini vārdā, kā arī brīvos nervu galiņus –, kas reaģē uz spiedienu, stiepšanu un vilkmi, un tie tieši saistīti ar autonomo nervu sistēmu.
Īpaši tā sauktie Ruffini receptori ir jutīgi pret tangenciālu stiepšanu – tieši tādu vilkmes stimulāciju, kāda rodas Cupping laikā – un to stimulācija tiek saistīta ar simpātiskās aktivitātes mazināšanos, kas neirofizioloģiski pamatoti izskaidro daudzu lietotāju aprakstīto relaksācijas sajūtu. Tādējādi daļu no Cupping iedarbības var izskaidrot ne tikai mehāniski, bet arī caur ķermeņa uztveres un nervu sistēmas līmeni.
Spiediens un trigerpunkti
Bez sūkšanas BellaBambi® apzināti izmanto vēl vienu, pilnīgi atšķirīgu stimulu: mērķtiecīgu spiedienu. Mūsu kausu galā atrodas tā sauktais Triggerpointer, ar kuru var tieši iedarboties uz audu saspringumiem un triggerpunktiem – vai nu izmantojot pirkstu galiņa tehniku, vai arī spiežot kausu ar plaukstu un galotni uz priekšu audos.
Šai tehnikai ir zinātniski atzīts nosaukums: išēmiska kompresija. Sistemātisks 15 randomizētu kontrolētu pētījumu pārskats (Fernández-de-las-Peñas et al.) tai piešķir mērenu pierādījumu līmeni sāpju mazināšanai miofasciālajos triggerpunktos, bet nesenā meta-analīze (Xu et al., 2023) to iesaka tūlītējai un īslaicīgai sāpju un spiediena sāpju sliekšņa uzlabošanai.
Īpaši ievērības cienīgs ir pilotpētījums, kas praktiski tieši izpētīja mūsu produkta principu: Nasb, Qun, Withanage et al. (2020) salīdzināja trīs grupas pacientiem ar triggerpunktiem un kakla sāpēm – tīru Dry Cupping, tīru išēmisko kompresiju un abu metožu kombināciju. Visas trīs grupas uzrādīja būtisku uzlabojumu, taču sūkšanas un spiediena kombinācija izraisīja būtiski spēcīgāku un ātrāku uzlabojumu nekā katra atsevišķā metode. Šis pētījums ir vēl neliels (n=24) un jāuztver kā pilotpētījums – tomēr tas sniedz ievērības cienīgu tiešu pirmo apstiprinājumu tam, ka abu stimulu apvienošana, ko nodrošina mūsu Triggerpointer, var būt lietderīga.
Praktiska papildu priekšrocība, neatkarīgi no paša efekta: spiediena pielietošana caur kausu, nevis ar īkšķi, saudzē lietotāja rokas – īpaši biežas profesionālas lietošanas gadījumā tas ir jūtams atšķirība.
Asinsrite un limfas plūsma
Viena no visbiežāk apspriestajām Cupping iedarbības hipotēzēm attiecas uz lokālo asinsriti: zemais spiediens velk asinis un audi šķidrumu virzienā uz ādas virsmu, kas tūlīt pēc procedūras noved pie redzamas asinsrites palielināšanās. 2016. gadā publicētā zinātniskā rakstā Giuseppe Musumeci (Katanijas Universitāte) apkopoja pētījumu stāvokli: Cupping varētu uzlabot audu skābekļa un barības vielu piegādi un – tā ir hipotēze – veicināt vielmaiņas produktu izvadīšanu, kas saistīti ar muskuļu sasprindzinājumu un sāpju jutīgumu.
Mums šeit ir svarīga godīgums: Musumeci savā secinājumā uzsver, ka šie mehānismi ir ticami, taču vēl nav galīgi zinātniski pierādīti. Tieši tāpēc nākamajā sadaļā mēs apskatīsim, ko pētījumi līdz šim rāda par patieso efektivitāti.
Ko rāda pētījumi – mūsu vērtējums
Kliniskie pētījumi par Cupping pēdējos gados ir ievērojami pieauguši, taču sniedz neviennozīmīgu ainu. Vairāki neseni sistemātiskie pārskati (2023.–2025.) sniedz piesardzīgu, bet ne pārāk optimistisku vērtējumu: Cupping pētījumos biežāk parāda priekšrocības salīdzinājumā ar ārstēšanas neesamību, taču salīdzinājumā ar citiem aktīviem paņēmieniem, piemēram, akupunktūru, parasti nav skaidri labāks. 2024. gadā publicētais vairāku pārskatu apkopojums arī vērtē daudzu atsevišķo pētījumu metodoloģisko kvalitāti kā drīzāk zemu – tas liecina, ka pētījumu bāze vēl ir jāpaplašina.
Viena no metodoloģiski viskvalitatīvākajām atsevišķajām studijām šajā tēmā nāk no Duisburgas-Esenes universitātes pētnieku grupas (Saha, Schumann, Cramer u.c., 2017): randomizētā kontrolētā pētījumā ar 50 dalībniekiem piecu Cupping masāžu sērija būtiski samazināja hronisku, nespecifisku kakla sāpju intensitāti salīdzinājumā ar neārstētu kontroles grupu (atšķirība –14,3 mm uz 100 mm sāpju skalas) un papildus uzlaboja kustīgumu un dzīves kvalitāti. Tika dokumentētas piecas vieglas, pārejošas blakusparādības.
| Anwendungsbereich | Evidenzlage | Beispielhafte Quelle |
|---|---|---|
| Weichteilbeweglichkeit / Flexibilität | moderat | Mohamed, Zhang & Jan, 2023 |
| Chronischer Nackenschmerz | niedrig–moderat | Saha et al., 2017 |
| Rückenschmerz | niedrig–moderat | Zhang et al., 2024 |
| Muskuloskelettale Beschwerden allgemein | uneinheitlich | Umbrella-Review, Human Movement, 2024 |
Einordnung nach aktuellen systematischen Übersichtsarbeiten (2023–2025). Vollständige Quellenangaben mit DOI-Links findest du weiter unten auf dieser Seite.
Quellen
- Tham, L.M., Lee, H.P., Lu, C. (2006). Cupping: From a biomechanical perspective. Journal of Biomechanics, 39, 2183–2193. DOI: 10.1016/j.jbiomech.2005.06.027
- Schleip, R. (2004). Die Bedeutung der Faszien in der manuellen Therapie. DO – Deutsche Zeitschrift für Osteopathie. Keine DOI verfügbar – weiterführend: fasciaresearch.de
- Musumeci, G. (2016). Could Cupping Therapy Be Used to Improve Sports Performance? Journal of Functional Morphology and Kinesiology, 1, 373–377. DOI: 10.3390/jfmk1040373
- Saha, F.J., Schumann, S., Cramer, H. et al. (2017). The Effects of Cupping Massage in Patients with Chronic Neck Pain – A Randomised Controlled Trial. Complementary Medicine Research, 24, 26–32. DOI: 10.1159/000454872
- Nielsen, A., Knoblauch, N.T.M., Dobos, G.J. et al. (2007). The Effect of Gua Sha Treatment on the Microcirculation of Surface Tissue: A Pilot Study in Healthy Subjects. Explore, 3(5), 456–466. DOI: 10.1016/j.explore.2007.06.001
- Musial, F., Michalsen, A., Dobos, G. (2008). Functional chronic pain syndromes and naturopathic treatments: neurobiological foundations. Forschende Komplementärmedizin, 15(2), 97–103. DOI: 10.1159/000121321
- Mohamed, A.A., Zhang, X., Jan, Y.-K. (2023). Evidence-based and adverse-effects analyses of cupping therapy in musculoskeletal and sports rehabilitation. DOI: 10.3233/BMR-210242
- Zhang, Z., Pasapula, M., Wang, Z., Edwards, K., Norrish, A. (2024). The effectiveness of cupping therapy on low back pain. Complementary Therapies in Medicine, 80. DOI: 10.1016/j.ctim.2024.103013
- ElMeligie, M.M. et al. (2024). Effectiveness of cupping therapy for musculoskeletal pain: an umbrella review. Human Movement, 25(4), 28–43. DOI: 10.5114/hm/194774
- Nasb, M., Qun, X., Withanage, C.R., Lingfeng, X., Hong, C. (2020). Dry Cupping, Ischemic Compression, or Their Combination for the Treatment of Trigger Points: A Pilot Randomized Trial. Journal of Alternative and Complementary Medicine, 26(1), 44–50. DOI: 10.1089/acm.2019.0231
- Xu, A., Huang, Q., Rong, J. et al. (2023). Effectiveness of ischemic compression on myofascial trigger points in relieving neck pain: A systematic review and meta-analysis. DOI: 10.3233/BMR-220045
- Melzack, R., Wall, P.D. (1965). Pain Mechanisms: A New Theory. Science, 150(3699), 971–979. DOI: 10.1126/science.150.3699.971
Abschließender Hinweis
BellaBambi® ist kein Medizinprodukt und ersetzt keine ärztliche Diagnose oder Behandlung. Die hier vorgestellten Erkenntnisse dienen der allgemeinen Information. Bei gesundheitlichen Beschwerden oder bestehenden Vorerkrankungen sprich bitte vorab mit deinem Arzt oder deiner Ärztin.
